Cik maksā mēbeļu produkta pase?

Ko konkrēti jums jādara

Ko no jums tiek gaidīts

ESPR (Regulējums (ES) 2024/1781) 9. pantā noteic, ka produkts ar digitālo produkta pasi ir jānovieto tirgū, taču regulējums neizsaka neko par to, cik šī pase var maksāt vai kurš maksā kādu rēķina daļu. Tas ir lēmums, ko pieņem pats uzņēmums, ievērojot rāmjus, kurus par mēbelēm noteiks deleģētais akts. Tas, ko pašlaik var paziņot, ir tas, no kurienes praktiski nāk izmaksas un kā uzņēmums ar 10 līdz 100 darbinieku var sagatavoties.

Datu vākšana un sakārtošana

Lielākā izmaksu pozīcija parasti ir nevis pašā pasē, bet gan pamatdatu apkopošanā: materiāli, izcelsme, remonta informācija, vielu un pārklājumu sastāvs. Uzņēmumam ar pāris simtiem artikulu numuriem un desmitiem krāsu un auduma variantu tas ir būtisks uzdevums, jo īpaši, ja šī informācija pašlaik ir izkaisīta pa iepirkuma mapēm, e-pastiem un atsevišķu darbinieku prātiem. To, kā šis process soli pa solim var risināt, ir aprakstīts produkta pases pabeigšanas pieeja pa posmiem.

Tehnika: datu nesēji, mājošana un savienojumi

Pase ir jāatver digitāli, izmantojot datu nesēju, parasti QR kodu, un pamatā esošos datus ir jāturpina pieejamus desmit gadus, pat ja produkts vairs netiek pārdots. Tas nozīmē izvēli starp pašu veidošanu, esošas sistēmas paplašināšanu vai šī uzdevuma deleģēšanu platformai, kas to jau dara vairākiem klientiem. Uzņēmumiem, kas jau izmanto produktu datu bāzi vai PIM sistēmu, ir aktuāls jautājums, vai šis pamats ir piemērots jaunajiem prasījumiem, vai nepieciešams atsevišķs slānis; tas ir izstrādāts lapā par esošās programmatūras piemērošanu produkta pasportam.

Uzturēšana, mainoties sortimentam

Pase nav vienreizējs uzdevums. Tiklīdz tiek nomainīts audums, mainās piegādātājs vai krāsu variants tiek pārtraukts ražošanā, ir jāatjaunina dati, kas atrodas aiz pases. Kolekcijai ar daudziem variantiem šis apkope ātri palielinās, jo īpaši, ja katrs auduma-krāsu kombinācija tiek uzskatīta par atsevišķu produktu. To, kā to padarīt vadāmu, ir aprakstīts pieejā kolekcijai ar daudziem krāsu un auduma variantiem.

Iekšējais laiks un atbildība

Bez ārējām izmaksām par tehniku un mājošanu ir sava darbinieka laiks: persona, kas vāc, pārbauda un atjaunina datus, un zina, no kurienes nāk kāda informācija. Uzņēmumam ar 10 līdz 100 darbiniekiem tas bieži nav pilnas slodzes funkcija, bet uzdevums, kas tiek pieskaitīts jau esošai lomai — ar risku, ka tas paliktu novārtā, ja dienas rūpes to pārņemtu.

Kur praktiski gadās kļūmes

Izmaksas tiek aprēķinātas tikai tad, kad termins jau ir tuvu. Tā kā mēbelēm noteiktais termiņš vēl nav noteikts, izmaksu jautājums bieži tiek atlikt līdz tam, "kad tas ir drošs". Rezultāts ir tas, ka datu vākšana — kas prasa vairāk laika — sākas vēli, savukārt tieši šis process ir visvisilgākais.

Raugoties tikai uz programmatūras izmaksām, nevis datu kvalitāti. Uzņēmums salīdzina platformas un sistēmas pēc cenas uz SKU, taču nenovērtē, cik tas maksā, lai iegūtu materiālu datus no piegādātājiem, kuri paši šo informāciju vēl nav strukturēti apkopojuši.

Nav ņemts vērā variantu skaits. Dīvāns, kas ir pieejams divpadsmit audumu un četru kāju krāsu kombinācijās, budžetā tiek iekļauts kā "viens produkts", turpretī datu noslodze un ar to saistītās izmaksas palielinās atkarībā no kombināciju skaita.

Apkope nav iekļauta aprēķinā. Vienreizējā iestatīšana tiek budžetēta, taču pašu gadu pasumu atjaunošana, mainoties sortimentam, tiek aizmirsta, un tāpēc faktiskās izmaksas vairāku gadu laikā ir augstākas nekā sākotnējais aprēķins.

Neskaidrības starp to, kas jau tagad ir lietderīgi, un to, kas kļūs obligāts. Daži uzņēmumi gaida, līdz noteikumi būs galīgi, citi pāragri iegulda sistēmās, kas vēl neatbilst galīgajām prasībām. Tas, ko jau tagad var paveikt bez riska, ir aprakstīts soļi, kas jau jāveic, gaidot galīgos noteikumus.

Ko jūs varat reģistrēt

• Pārskats par to, kura produkta dati jau ir pieejami katram artikulam, un kuri dati jāsaņem no piegādātājiem.
• Aprēķins par unikālo produkta varianta kombināciju skaitu, kurām galu galā būs nepieciešams passs, lai būtu pamatojums reālistiskai izmaksu novērtējumam.
• Vienošanās par to, kurš uzņēmumā ir atbildīgs par datu aktualizāciju, arī pēc pirmās ieviešanas.
• Pārskats par esošajām programmatūras sistēmām un risinājumiem (PIM, ERP, produktu datubāze) un to, vai tie var kalpot par pamatu, vai ir nepieciešams atsevišķs risinājums.
• Mape, kurā uzrādīti dati, ko uzraugs varētu pieprasīt pārbaudē, lai datu ieguldījums būtu vērsts ne tikai uz pašu pasi; skat. ko pārbaudē par mēbeli var pieprasīt uzraugs.
• Grafiks, kurš ņem vērā laiku, kas nepieciešams, lai pieprasītu trūkstošos datus no piegādātājiem, neatkarīgi no tā, kad tieši sākas pienākums.